Kā saņemt paliatīvo aprūpi?

Hroniski slima vai neizārstējama pacienta dzīves kvalitāti grūtākajos brīžos var uzlabot ar valsts sniegtajām iespējām Latvijas medicības jomā - paliatīvo aprūpi. Sabiedrībā par šo pakalpojumu valda pretrunīgi viedokļi - no prieka par nelielu atvieglojumu grūtos brīžos pacientam un tuviniekiem līdz dusmām par šauro pakalpojumu klāstu, ko sniedz paliatīvā aprūpe Latvijā.

Par paliatīvās aprūpes nepieciešamību, lēmumu pieņem ārsts-speciālists, piemēram, onkologs vai ģimenes ārsts, visbiežāk to nozīmē gadījumos, kad diagnoze nepakļaujas ārstēšanai un visas citas iespējas jau ir izsmeltas.

Paliatīvās aprūpes ietvaros prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas (mājās vai slimnīcā), ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Saņemot ārsta-speciālista lēmumu par paliatīvo aprūpi, ir iespējams pieteikties uz konsultāciju pie paliatīvās aprūpes speciālista, lai kopā sastādītu tālāko rīcības plānu mājās un/vai slimnīcā, kas attiecas ne tikai uz pašu pacientu, bet arī tuviniekiem.

Paliatīvās aprūpes speciālistu skaists Latvijā nav liels un tie pieejami tikai lielākajās Latvijas pilsētās (Paliatīvās aprūpes nodaļu kontaktinformācija), tieši šī iemesla dēļ jārēķinās ar rindu uz pierakstu pie speciālista vairāku nedēļu garumā.

Paliatīvās aprūpes speciālists piemeklēs katra pacienta saslimšanai un vajadzībām atbilstošu pieeju, piedāvājot Mājas aprūpes vai stacionārās aprūpes iespējas, tajā skaitā sniedzot rekomendācijas ģimenes ārstam par tālākajiem aprūpes soļiem. 

Ierodoties pie speciālista līdzi jābūt personu apliecinošiem dokumentiem, ģimenes ārsta nosūtījumam un medicīnas vēsturei vai vismaz izrakstiem, lai paliatīvās aprūpes speciālists varētu vizītes laikā rūpīgi iepazīties ar pacienta stāvokli un sagaidāmajām komplikācijām, kā arī, lai precīzāk sastādītu tālāko rīcības plānu. 

Ja pacienta stāvoklis ir smags, uz ambulatoro konsultāciju var ierasties viņa radinieks, līdzi ņemot izrakstus no slimības vēstures un savus personu apliecinošos dokumentus.

Vizītes ilgums parasti ir 20 - 30 minūtes, kuru laikā tiek izstāstītas daudzas pacientam un tuviniekiem svarīgas lietas, kuras ne vienmēr ir patīkami dzirdēt, piemēram, par tālāko stāvokļa pasliktināšanos, komu vai agonijas stāvokli. 

Lai vizīte noritētu raiti un paspētu izrunāt visus aktuālos jautājumus, ir ieteicams, pirms paliatīvās aprūpes speciālista apmeklējuma, sagatavot būtiskākos jautājumus un atzīmēt tos  uz lapiņas vai telefonā. Piemēram:

  •  Kādas aprūpes iespējas ar manu diagnozi man pienākas?
  •  Vai varu saņemt paliatīvo aprūpi slimnīcā?
  •  Kas man ievadīs nepieciešamos medikamentus mājas apstākļos?
  •  Kā rīkoties, ja pasliktinās stāvoklis?
  •  Vai varu saņemt atsāpināšanu?
  •  Kādas ir iespējas saņemt palīglīdzekļus (ratiņkrēslu, pretizgulējumu matraci u.c.)?
  •  Kādas ir ģimenes ārsta pilnvaras manā gadījumā?
  •  Vai varu saņemt mākslīgo barošanu (enterālo/parenterālo)?
  •  Kādas medicīnas preces apmaksā valsts (pamperi, pretizgulējumu līdzekļi u.c.)?
  •  Kādu palīdzību var saņemt mani tuvinieki (psihologa konsultācijas u.c.)?


Vizītes noslēgumā paliatīvās aprūpes speciālists sagatavos izrakstu ar rekomendācijām ārstējošajam ārstam vai ģimenes ārstam, informēs pacientu par viņa tiesībām un iespējām, kā arī pakalpojumiem, ko ietver paliatīvā aprūpe. Nepieciešamības gadījumā norādīs kontaktpersonas vai kontaktinformāciju, lai sazinātos ar aprūpes speciālistiem, piemēram, barošanas kabineta kontaktinformāciju.

Kopumā, lai saņemtu paliatīvo aprūpi, nepieciešams:

  • Ārstējošā ārsta-speciālista, konsīlija vai ģimenes ārsta lēmums;
  • Ģimenes ārsta nosūtījums pie paliatīvās aprūpes speciālista;
  • Medicīnas vēstures dokumenti;
  • Personu apliecinoši dokumenti;
  • Iepriekš sagatavoti jautājumi, lai neaizmirstu pajautāt to, kas rada lielākās bažas;
  • Pierakstu klade un pildspalva, lai informāciju piefiksētu.