Sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā sniedz pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki vai pakalpojuma sniedzējs ar ko pašvaldībai ir noslēgts līgums par pakalpojuma nodrošināšanu, piemēram, Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Sarkanais krusts u.c. Ja aprūpējamais nav ar skaidru saprātu vai nespēj pietiekami skaidri izteikties vai pārvietoties, lai aprūpētājam parādītu kur kas atrodas, kā jāveic specifiski darbi, kādam no aprūpējamā radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem vajadzētu būt klāt reizē, kad notiek aprūpētāja iepazīšanās ar aprūpējamo, veicamajiem darbiem.
Pirmā iepazīšanās ir ļoti būtisks posms, lai turpmākā sadarbība būtu abpusēji patīkama un sirdsmiera pilna. Senioram būs mazāk satraukumu, ja gūs pārliecību, ka viss ir izrādīts. Aprūpētājam būs lielāka pārliecība un raitāk veiksies ar darbiem. Aprūpētājiem ir liela pieredze kā iepazīt aprūpējamo un apstākļus, kādos būs jāstrādā. Neraugoties uz to, tikai aprūpējamā uzticības personas un tuvākie vislabāk pārzinās aprūpējamā specifiku.
Pirms iepazīšanās piederīgajiem vēlams nedaudz apdomāt un sagatavot informāciju par būtisko - kur kas atrodas, iespējams, pat pārorganizēt priekšmetu novietojumu. Piemēram, ja putekļu sūcējs atrodas pieliekamajā, kur jāizņem 5 priekšmeti, jāpietur vēl divi, lai tikai izņemtu putekļu sūcēju un izsūktu grīdas, tad piederīgie var apdomāties un atrast ērtāku novietojumu. Īpaši jāpievērš uzmanība specifiskām lietām, piemēram, durvju atvēršana (vai durvis būs vaļā vai durvis jāatslēdz/jāaizslēdz, kur atradīsies atslēga), kurināšana (nereti mājās ir specifika kā tieši jāveic kurināšana, varbūt šīberis atrodas nepamanāmā vietā vai citā telpā u.c.), gultas veļas maiņa vai mazgāšana (kur atrodas tīrā veļa, kur novietot netīro vai tā jāmazgā aprūpētājiem vai to darīs radinieki, kad atbrauks vai uz vietas ir veļas mašīna, kā to lieto u.c.). Atsevišķi ir jāizrunā zāļu lietošanas specifika - kādas zāles, cik bieži, kur atrodas.
Kustīgiem senioriem var uzticēt durvju atslēgšanu un aizslēgšanu, taču, ja seniors ir kļuvis tik mazkustīgs vecuma vai slimības iespaidā, ka nevar pārvietoties pa dzīvesvietu patstāvīgi vai ir kāds cits šķērslis tam, jāvienojas ar aprūpētāju par to, kāda ir durvju slēgšanas kārtība. Proti, vai aprūpētājam ir pieejamas mājokļa atslēgas zināmā vietā vai durvis būs atslēgtas vienmēr vai ejot prom durvis ir vai nav jāaizslēdz. Šī ir savstarpēja vienošanās, atbilstoši aprūpējamā un piederīgo vēlmēm.
Senioru mīluļi silda viņu sirdis un reizēm tieši četrkājainais draugs ir iemesls, kā dēļ seniors ir spiests celties un iet pabarot vai izvest pastaigā draugu. Taču, ja mīlulis ir agresīvs un nav priecīgs par svešinieku vizītēm, tad jāvienojas vai būs iespējams suni piesaitēt (vismaz uz brīdi, kamēr aprūpētāja veic savus pienākumus), ja tā ir privātmāja. Gadījumā, kad tas nav iespējams, suni var uz laiku ieviest citā telpā un aizvērt durvis. Taču, ja neizdosies rast kopēju valodu aprūpētājam un lolojumdzīvniekam, kā arī nebūs iespējams izolēt sirdsdraugu, tad jāizskata iespēja par to, ka kaimiņi vai radinieki uzņemas gādību par mājdzīvnieku.
Ar aprūpētāju jāvienojas par to, kas būs atbildīgs par zāļu sagādi un lietošanas nodrošināšanu. Vai pats seniors ir spējīgs patstāvīgi atcerēties zāļu lietošanas rutīnu un piederīgie tās regulāri sagādāt vai aprūpētāja būs atbildīga par zāļu lietošanas nodrošināšanu, katru reizi pārliecinoties, ka seniors zāles izdzer. Ja otrais variants, tad jāsagatavo sarakstu ar visām zālēm un to lietošanas biežumu un devām, lai aprūpētāja varētu nodrošināt atbilstošu zāļu lietošanu laikā, kad veic aprūpi (jārēķinās, ka tas būs reizi dienā, par pārējām reizēm jāvienojas ar piederīgajiem vai kaimiņiem). Zāļu iepakojumus jānovieto vietā par kuru vienosieties ar aprūpētāju. Labākais scenārijs būtu iegādāties zāļu kastīti un piederīgie var regulāri to papildināt, lai aprūpētājai tikai būtu jānodrošina, ka zāļu deva no attiecīgā kastītes sektora tiktu izdzerta.
Sakārtota māja ir mājīga un silta, taču, rēķinoties ar to, ka regulāri pa māju saimniekos aprūpētāji, ir jāpiedomā pie priekšmetu izvietojuma tā, lai tie būtu viegli sasniedzami un ērti lietojami. Kā arī radinieki iespēju robežās var nodrošināt, ka viss nepieciešamais ir sagādāts (ja vien tas nav aprūpētāja pienākums- doties uz veikalu).
Apģērbs - vēlams sagatavot vairākus apakšveļas, zeķu un apģērbu komplektus, lai aprūpētājs var viegli pārģērbt aprūpējamo, kā arī pašam aprūpējamam varētu būt vieglāk pārģērbties, ja viss novietots vienuviet un ērti paņemams. Tas nenozīmē, ka gluži jāsapērk jauni komplekti, tā vietā no esošajām drēbēm, jāsagatavo brīvi pieejamā vietā (plaukts skapī, vieta uz krēsla, atvilktne kumodē u.c.) vairākas bikses, apakšbikses, zeķes, krekliņi, džemperi, kas atbilst sezonai un seniora apģērbu izmēram.
Sirdsmieram, uzskaitītās telpas un priekšmeti ir tikai piemērs aptuvenai idejai no pieredzes ar aprūpi mūsmājās. Katrā mājoklī var būt pilnīgi atšķirīga situācija un iespējas, par nepieciešamajiem priekšmetiem un to izvietojumu vienosieties ar aprūpētāju uz vietas, atbilstoši aprūpējamā stāvoklim un iespējām. Ja nav iespējams sagatavot minētās lietas, pamata satraukumam nav. Ne visos aprūpes gadījumos nepieciešami visi uzskaitītie priekšmeti, kā arī, ja finansiālu vai citu apsvērumu dēļ nav iespējams tos sagādāt, aprūpētāji radīs risinājumu, lai šo pakalpojumu nodrošinātu un sagādātu nepieciešamo minimumu.