Lēmums par seniora aprūpi mājas apstākļos vai sociālās aprūpes namā, tautā tā sauktajā pansionātā, ir jāpieņem agrāk vai vēlāk, jo cilvēkam dabīgās novecošanās procesu rezultātā rodas veselības problēmas, kuru dēļ var kļūt aprūpējams.

 Nabagmāja, veco ļaužu nams, pansionāts u.c. sarunvalodas apzīmējumi tiek attiecināti uz senioru sociālās aprūpes namiem. Visbiežāk par šīm iestādēm sabiedrībā valda negatīvs viedoklis no senioru atmiņām, kā tika organizēts šo iestāžu darbs viņu jaunībā un jaunajai paaudzei no sižetiem medijos par fizisku ietekmēšanu, zādzībām, zemu pakalpojuma kvalitāti un no nostāstiem draugu un paziņu lokā.

 Šodien ir pieejami gan pašvaldību aprūpes nami, gan privātie, kas nodrošina iespēju ne tikai aprūpēt senioru, arī ļaut aizvadīt dzīves nogali kopā ar seniora lolojumdzīvnieku privātā vai kopējā istabiņā. Atšķirība ir gan telpu stāvokļa un pieejamo iespēju kvalitātē, gan izmaksās. 

Pieņemt lēmumu par seniora ievietošanu aprūpes namā nav vieglākais uzdevums, jo seniors visbiežāk to nevēlas, nepieļauj pat tādu domu, manipulē ar tuviniekiem ar mantojuma nenovēlēšanu vai atdošanu kādam citam, demonstrējot tādu raksturu, lai neviena iestāde nevēlētos pieņemt šo senioru. Otrkārt, paši tuvinieki no sirds mīl savu senioru, vēlas, lai seniors iesaistās mazbērnu un mazmazbērnu audzināšanā, redz kā mainās mājas, ir kopā ar saviem mīļajiem svētkos un bēdās, jo ir pelnījis cieņpilnas vecumdienas savās mājās.

Pašam senioram un piederīgajiem tas ir grūts lēmums, jo abām iespējām ir savi plusi un mīnusi, par kuriem sirdsmieram parunāsim šajā rakstā.

Aprūpes nami

 Pašvaldības aprūpes namos maksa 2022.gadā ir +/- sākot no 820 EUR/mēnesī par to, ka seniors tiek aprūpēts 24/7, ēdināts vismaz 3x dienā un nodrošināti interešu pulciņi, pasākumi, atpūtas telpas, regulāras aktivitātes telpās un ārpus tām - amatieru teātris, sporta nodarbības, dejas u.c. Skan labi? Realitātē Latvijas senioru vidējā pensija ir ap 300-400 EUR. Seniors no savas pensijas pat nevar atļauties savas vecumdienas pavadīt sociālās aprūpes namā.

 Pašvaldības ir ieviesušas arī atbalsta mehānismu kompensējot daļu no izmaksām, piemēram, tiek kompensēti 50% no mēneša maksas. Taču arī ar to ir par maz, lai nosegtu aprūpes nama izmaksas tikai ar seniora pensiju un pašvaldības atbalstu, nemaz nerunājot par to, ka arī zāles senioram ir jāiegādājas pašam par saviem ienākumiem. Līdz ar to,

 tiek iesaistīti radinieki, kas savstarpēji vienojas kā veiks starpības (pansionāta mēneša maksa - pašvaldības kompensācija - seniora ienākumi = summa apmaksai) samaksu. 

Brīdī, kad radiniekiem jāsāk no saviem ienākumiem segt seniora aprūpi, rodas pretestība, mēdz pasliktināties ģimenes attiecības vai pat daļa var novērsties no seniora, visu finansiālo jūgu atstājot tuvākajiem radiniekiem vai pat vienam no visiem. Diemžēl daudzās ģimenēs ir problēma ar seniora ievietošanu aprūpes namā tieši finansiālā jautājuma dēļ, jo radinieki nav gatavi vai nevar atļauties katru mēnesi, gadiem ilgi novirzīt prāvu naudas summu pansionāta apmaksai.

Privāto aprūpes namu izmaksas ir sākot no 1200 EUR/mēnesī sasniedzot arī 2000 EUR un vairāk. Šajā gadījumā visbiežāk pašvaldības nesniedz nekādu atbalstu, kas nozīmē, ka 

privāto aprūpes namu izmaksas jāsedz pilnībā no seniora pensijas un radinieku piemaksām vai arī senioram jāpārdod savi īpašumi un iegūtā naudas summa jānovirza savai aprūpei.

Taču ar to jāuzmanās, jo dzīves ilgumu neviens nevar prognozēt un var izveidoties situācija, kad naudas summas beidzas, seniors joprojām dzīvo un ar pensiju vien nevar nosegt savas izmaksas. Tad senioru var pārvest uz valsts aprūpes namu vai radinieki ir spiesti apmaksāt atlikušo summu (pansionāta mēneša maksa -seniora ienākumi = summa apmaksai). 

Pie papildizmaksām jārēķina, ka jāiegādājas ikmēneša zāles, laiku pa laikam senioram būs nepieciešami jauni higiēnas priekšmeti - zobu birste, ķemme, kā arī jaunas drēbes vai apavi, čības, zeķes u.c. Šīs vajadzības var rasties nolietojuma vai bojājuma rezultātā. Gadījumā, ja tomēr seniors nonāk slimnīcā vai nepieciešami papildus izmeklējumi, arī tad izmaksas jāsedz pašam senioram vai piederīgajiem.

Jāņem vērā, ka pašvaldības sociālās aprūpes nama gadījumā, lai saņemtu kompensāciju, senioram ir jābūt reģistrētam konkrētajā pašvaldībā. 

Citas pašvaldības aprūpes namā netiks sniegta pašvaldības kompensācija. Izvēloties par labu sociālās aprūpes namam ir jārēķinās ar to, ka seniors būs relatīvi drošā vidē, tiks uzraudzīts no personāla puses, paēdis un siltumā, ar iespēju izmantot piedāvātās izklaides un aktivitāšu iespējas. Tā teikt - nav nevienam no piederīgajiem “uz kakla”. 

Senioriem, kuri ir vientuļi un nespēj par sevi parūpēties, kuri ir guļoši vai smagi slimi, iespējams, dzīves kvalitāte var pat uzlaboties, salīdzinot ar apstākļiem kādos seniors mīt pašlaik. Ja seniors mīt lauku viensētā gluži viens pats, bez iespējas socializēties, veselības dēļ ne vienmēr paēd siltas maltītes, ir antisanitāri un dzīvošanai neatbilstoši apstākļi, tad aprūpes nams uz mirkli var šķist kā kūrorts. Pansionātā var dzīvot kopējās istabiņās (2-3 viena dzimuma cilvēki) vai vienvietīgās. Tas atkarīgs no maksātspējas, nepieciešamās aprūpes intensitātes, veselības problēmām u.c. Tādējādi seniori socializējas, var sadraudzēties un aizvadīt priecīgas dienas ar jauniem sarunu un interešu partneriem.

Dzīve pansionātā ir relatīvi droša. Sākoties ikgadējiem vīrusiem kā elpošanas ceļu vīrusiem, tā vēdera vīrusiem, diemžēl, tie spēj mežonīgā tempā izplatīties pa visu aprūpes namu un seniori faktiski kolektīvi tos pārslimo. Pietiek kādam darbiniekam vai apmeklētājam lipīgajā periodā būt saskarē ar senioru, lai notiktu vīrusa pārnese. Skaitās, ka seniori ir 24/7 personāla uzraudzībā, tajā pašā laikā var doties patstāvīgi pastaigā pa teritoriju, doties uz dušu vai vienkārši darbojoties interešu pulciņā. Šajos brīžos neviens nav pasargāts no kritiena, paklupšanas, vājuma, līdzsvara zuduma un var satraumēt pats sevi no viegla nobrāzuma vai ziluma, līdz lūzumiem un nonākšanai slimnīcā. 

Aktīviem senioriem, kam patīk pavadīt laiku arī ārpus mājas ekskursijās, pulciņos, dziedāt korī vai tirgoties gadatirgos, iespējams, pat paceļot, apmeklēt teātri - dzīve sociālās aprūpes namā var būt trieciens, jo ārpus aprūpes nama teritorijas nevar doties, ja vien nav īpaša atļauja doties uz bērēm, kāzām, pie ārstiem, ar radinieku palīdzību kādu jubileju u.c. un šīs aktivitātes būs jāpamet. Seniora apmeklēšanas laiki jāsaplāno tā, lai nerastos pamestības sajūta, kas var negatīvi ietekmēt seniora psihoemocionālo stāvokli.

 Radiniekiem no sākuma regulāri apmeklējumi nav problēma, taču laikam ejot nereti apmeklējumi kļūst retāki, cilvēki atsvešinās, līdz nonāk pie stāvokļa, kad apmeklējums ir tikai uz svētkiem un svešāds. Seniors jūtas nomākts un pamests.

Šādā gadījumā seniors var noslēgties, satraukties vai kļūt viegli aizkaitināms, kas var negatīvi atsaukties uz veselību. Jāsaprot, ka negatīvās atsauksmes par aprūpes namiem sabiedrībā nav tāpat vien, līdz ar to ir jākontrolē un jāvērtē seniora dzīves kvalitātes apstākļi. Piederīgajiem ir jārēķinās ar ikmēneša papildizmaksām, kas atkarīgas no pašvaldības sniegtā atbalsta un seniora ienākumu apjoma. Kompensācijas un palīdzības mehānismi katrā pašvaldībā ar atšķirties, sirdsmieram, lai noskaidrotu savas iespējas, vērsieties savas pašvaldības Sociālajā dienestā vai pie privātajiem aprūpes namiem. Ņem vērā, ka dokumentu sakārtošana aizņems vismaz nedēļu vai pat ilgāk, līdz seniors tiks ievietots aprūpes namā.

Mājas aprūpe

Mājas aprūpe gan medicīniskā, gan sociālā ir tas, kas visvairāk silda senioru sirdis. Mājās ir drošības sajūta un pat sienas ārstē. Dzīves nogales pavadīšana ar līdzcilvēkiem, tuvākajiem ģimenes locekļiem, piedalīšanās ģimenes dzīvē un sajūta, ka ir mīlēts un vēl ir vajadzīgs. Senioram tas ir vēlamais scenārijs uz kuru visbiežāk arī tiecas. Līdzcilvēkiem, atkarībā no seniora veselības stāvokļa, šis var kļūt par visnevēlamāko scenāriju. 

Piederīgie reizēm baidās uzņemties atbildību par seniora aprūpi, jo nav pārliecināti, ka to spēs, nav zināšanu kā to darīt, nav pieejami kursi vai apmācības tieši piederīgajiem, kā uzsākt aprūpi, kā arī sabiedrībā valda stereotips, ka vairākas paaudzes nevar kopā sadzīvot, stereotips, ka tad jau visā mājā būs nepatīkams aromāts, sajūta, ka tas ir lieks stress, laika tērēšana un kam tas ir vajadzīgs.

 Mājas aprūpe var būt organizēta un izpildāma, no tās nav jābaidās. Pēc sākuma neveiklības un bikluma, ar laiku tā kļūs par abpusēju prieku par kopā būšanu gan radiniekiem, gan senioram.

Ir normāli nezināt un nemācēt aprūpēt, jo seniora aprūpe nav tas pats, kas zīdaiņu vai mazu bērnu pieskatīšana. Seniors ir dzīves rūdīts, pats ar savu ideoloģiju kā lietām jānotiek, ar pilnīgi citām veselības problēmām, attieksmi un uzvedību. Ir normāli, ka radinieki meklē palīdzību un padomus, lai uzsāktu aprūpes gaitas un tad jau laikam ejot - pielāgotos. Katrā pašvaldībā ir Sociālais dienests pie kura ir primāri jāvēršas, lai uzzinātu kādas ir mājas aprūpes iespējams. 

Vairums pašvaldību piedāvā mājas aprūpi vientuļiem senioriem, ko sniedz pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki vai uzņēmums ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu, 

piemēram, Latvijas Samariešu apvienība. Pēc oficiāla pieprasījuma iesnieguma formā, pašvaldība pieņem lēmumu par nepieciešamās mājas aprūpes pakalpojuma sniegšanu un pakāpi (pakalpojuma biežumu). 

Ja seniors ir vientuļš un piederīgie nevar nodrošināt, ka no malkas šķūņa ir sanesta malka, lai seniors iekurinātu krāsni apkures sezonā, jo seniors nespēj to izdarīt, tad aprūpe, iespējams, ir nepieciešama reizi nedēļā vai reizi dažās dienās, sanesot malku ilgākam laikam. Tas pats attiecas uz mājām ar akas ūdeni, ja gadījumā nepieciešams sanest ūdeni. 

Nespējot par sevi parūpēties un patstāvīgi apģērbties, nomainīt pamperus un pagatavot sev ēst vai seniors ir guļošs, pašvaldība var lemt par maksimālo aprūpes pakāpi, kas paredz, ka aprūpe tiek sniegta katru darba dienu.

 Brīvdienās un svētku dienās pašiem piederīgajiem ir jārod risinājums aprūpēt senioru pašu spēkiem (vai to uzņemas viens piederīgais vai vairāki vienojas par grafiku kurā nedēļā kurš veic aprūpi, lai viss nav uz viena pleciem) vai algot privātu aprūpētāju, kas šajās dienās var turpināt pakalpojumu mājas aprūpei. 

Papildus aprūpei, kas iekļauj ikdienas darbus - pamperu maiņu, ģērbšanos, ēst gatavošanu, malkas un ūdens sagādāšanu, kurināšanu, zāļu lietošanas nodrošināšanu, ir iespējams pieteikt tādus pakalpojumus, kā izbraukuma mazgāšanās, podologa pakalpojums u.c 

Sociālās aprūpes pakalpojums nav bezmaksas, aprēķins var atšķirties katrā pašvaldībā, taču visbiežāk tiek aprēķināts, ka no seniora ienākumiem uz rokas jāpaliek vismaz 75%-80% no ienākumiem. Gadījumā, kad ienākumi nespēj nosegt sociālā pakalpojuma izmaksas, starpība tiek piestādīta pašvaldībai.  

Reizi mēnesī tiek izrakstīts rēķins par sociālā pakalpojuma sniegšanu un maksa tiek pārskatīta katru gadu atbilstoši jaunākajai likumdošanai un seniora ienākumiem. Līdz ar to, no radinieku puses papildizmaksu praktiski nav, izņemot to, ka no, iespējams, ļoti mazajiem ienākumiem tiek noņemta vēl daļa un piederīgajiem jāpalīdz ar ikdienas pārtikas vai zāļu iegādi vai rēķinu apmaksu.

Atsevišķās pašvaldībās ir iespējama arī bezmaksas medicīniskā mājas aprūpe, kad atkarībā no seniora veselības problēmām, uz mājām nāk medmāsa, kas var veikt brūču apkopi (čūlas, izgulējumi, pēc operācijām u.c.), ievadīt injicējamos medikamentus, likt sistēmas, veikt citas nelielas manipulācijas mājas apstākļos.

 Medmāsa var doties pie seniora pēc vajadzības, ja čūla stipri sulo vai iekaisums, iespējams, seniors tiks pārsiets katru darba dienu, ja reizi nedēļā jāievada medikamentus, tad arī senioru apmeklēs reizi nedēļā. 

Lai saņemtu medicīniskās aprūpes mājās pakalpojumu, jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai izzinātu iespējas un organizētu nosūtījumu šādai aprūpei.

Pandēmijas laiks ir paplašinājis dažādu mājas pakalpojumu klāstu, piemēram, fizioterapeits var nākt pie seniora uz privātām maksas nodarbībām, lai palīdzētu atjaunot kustības vai to amplitūdu, mazināt sāpes ikdienas darbībās, stiprinot pareizos muskuļus un iesakot labākos paņēmienus, kā aizstāt sāpīgo kustību. 

Ir iespējams uz mājām arī izsaukt zobu tehniķi, kas var palīdzēt pielāgot esošo zobu protēzi vai paņemt atlējumu un nodrošināt laikošanu jaunai protēzei. Šie pakalpojumi visbiežāk ir privāti un to apmaksa ir atkarīga no ārstniecības iestādes cenrāža vai abpusējas vienošanās par pakalpojuma maksu.

Gadījumā, ja ar pašvaldības nodrošinātu sociālo aprūpi nav pietiekami, senioram aprūpe nepieciešama biežāk nekā reizi dienā, tad piederīgajiem jāalgo privāta aprūpētāja, kas var nodrošināt aprūpi vēlreiz dienā vai paveikt pienākumus, kuri nav pieejami sociālās aprūpes ietvaros, kā arī nodrošināt aprūpi brīvdienās un svētku dienās, kad arī piederīgie nevar. Izmaksas privātai aprūpētājai ir atkarīgas no abpusējas vienošanās, apmeklējumu skaita un biežuma, darāmo darbu saraksta. Jārēķinās ar to, ka kustīgam senioram, kas var pats nokārtoties dabīgā veidā un nav guļošs būs vieglāk atrast aprūpētāju, nekā tādam, kas ir pamperos vai guļošs. Ir privāti aprūpētāji, kas var atnest produktus no veikala, pagatavot ēst, izmazgāt grīdu, izvest pastaigā lolojumdzīvnieku, taču nevēlas būt iesaistīti pamperu maiņā gan emocionālu, gan fizisku iemeslu dēļ, jo visbiežāk guļošie seniori ir smagi, tos jāveļ uz sāna, lai pārģērbtu vai nomazgātu, kas ir fiziski smags darbs, pietam atbildīgs, jo tas ir nepieciešams katru dienu un vairākreiz dienā. Līdz ar to ir mazāk kandidātu un tiek prasīta lielāka samaksa.

Pareizi saorganizējot mājas aprūpi, seniors var pavadīt dzīves nogali sev ierastā vidē ar līdzcilvēkiem, saglabājot dzīves kvalitāti un esot profesionāli aprūpēts. 

Izvēle jāveic kopā ar senioru, ja tas ir iespējams. Ja nē, tad tas ir smags piederīgo lēmums, kas jābalsta reālo klātesamības iespēju robežās, seniora stāvoklī gan fiziskajā, gan emocionālajā, kā arī izmaksās un pašvaldības sniegtajos kompensāciju mehānismos. Gan pakalpojumu klāsts, gan iespējamās pakāpes starp dažādām pašvaldībām atšķiras, sirdsmieram, savlaicīgi izrunā ar senioru, kādas ir viņa vēlmes, kā arī painteresējies par Sociālā dienesta un ģimenes ārsta nodrošināto pakalpojumu klāstu.