Saņemties un lūgt palīdzību nav viegli, jo īpaši, ja palīdzības lūdzējs ir pieradis visu darīt pats, būt patstāvīgs un palīdzēt citiem. Reize, kad būs jāatzīst, ka palīdzība ir nepieciešama un vēl jo vairāk ir jāsaņemas kādam to palūgt, pienāk ikkatram. Iemesli ir dažādi no smagas saslimšanas, traumas līdz dabīgam novecošanās procesam un reizēm arī slinkumam. Tieši pēdējais ir tas, kas piederīgo un aprūpētāja ikdienu padara smagāku, raisa nesaskaņas un atņem enerģiju. 

Pieņemot lēmumu par mājas aprūpi, piederīgajiem ir jāsaprot, ka var būt divu veidu aprūpējamie.

Nav noslēpums, ka daļai senioru lielākās bailes ir vientulība un nonākšana sociālās aprūpes namos jeb kā paši seniori nereti tos dēvē - nabagmājās. Daži bailes kompensē ar pārāk aktīvu darbošanos, cenšoties paspēt visu un parādīt apkārtējiem, ka vēl ir lietderīgs, var nest pienesumu ģimenes darbu sadalē, tikmēr citi gluži pretēji, gaužoties par veselību un dzīvi mēģina iežēlināt apkārtējos, panākt papildus uzmanību, lai netiktu pamesti vientulībā un, ja jau būs veselības problēmas, tad gan jau nabagmājā neiespundēs :) 

Vienmēr visu darīs pats, pat, ja tas var apdraudēt veselību un drošību, kā arī tad, ja to nevar paveikt pietiekamā kvalitātē. Šādu aprūpējamo būs grūti savaldīt un vienoties par drošām aktivitātēm vai paradumu maiņu. Pirmā tipa senioram ir jāpievērš pat lielāka uzmanība, jo 

aiz pārmērīgām aktivitātēm var tikt maskētas un noklusētas veselības problēmas, cenšoties parādīt, ka nekas nekaiš.

Parasti šādi cilvēki nevēlas kļūt par nastu apkārtējiem un paši sev, kā arī vēlas palikt atmiņās kā tie omulīgie opīši un omītes, kas visu paspēja un ne par ko nesūdzējās. 

Otrais, kurš neizrādīs ne mazāko vēlēšanos darīt pats, kāpēc darīt, ja var nedarīt? Pat tad, ja runa ir par visikdienišķākajām lietām kā apģērbšanās vai aiziet līdz virtuvei izdzert kafiju un kur nu vēl pašam savus protezētos zobus ielikt glāzītē vannasistabā, ja vienmēr var kādu izrīkot. Uz katra soļa sūdzas par to, cik grūti ir, kā viss sāp un, ka ikdienas lietas ir tik grūtas un sarežģītas, ka tām jāgatavojas stundām vai pat nedēļām. 

Šie cilvēki stāsta, ka savu mūžu jau ir nodzīvojuši un gaida, kad varēs doties uz citiem medību laukiem, neapzinoties, ka tas nenotiek uz pasūtījuma un apkārtējiem rada papildus emocionālu un psiholoģisku slogu.

Atpazini savu senioru? 

Ja iepriekš kontakts nav bijis cieš, tad iepazīšanās būs jāsāk no jauna vienam pie otra piešaujoties, kamēr tiks atklāti visi knifi un triki. Jā, šis iepazīšanās ceļojums var būt diezgan aizraujošs, jo pārmaiņas var ieviesties procesa laikā.

Esot ciešā kontaktā ar savu senioru jau spēsi atšķirt pēc acu skata, intonācijas, tekstiem un kustībām, ko patiesi nevar izdarīt kādas kaites dēļ un kad nevēlas darboties slinkuma dēļ vai tāpēc, ka nekad nav paticis to darīt. 

Tikai iepazīstot savu senioru un aprūpējamo, varēsi rast sirdsmieru, ka pareizi spēj izprast, kad tas ir niķis un, kad tā ir nopietna problēma, kam jāpievērš uzmanība, kā arī varēsi rast veidus, lai motivētu senioru sadarboties un uzlabot ikdienas kvalitāti, pasargāt sevi no riskiem un mazināt veselības problēmas.