Saņemt ziņu, ka tuviniekam, jo īpaši senioram, nopietni saasinājušās veselības problēmas, nav patīkami un priekšā būs daudz izaicinājumu. Pietam visbiežāk tas notiek tad, kad to vismazāk gaidi, iespējams, tiek risinātas paša veselības problēmas, attiecības, mājas celtniecība, nesen uzsāki jaunu darbu vai studijas u.c. Tā visbiežāk iesākas tuvinieka (vīrs, sieva, bērni, mazbērni, māsas vai brāļa vai varbūt sirdsdraudzenes) ceļš aprūpētāja realitātē. 

Var notikt nelaimes gadījums ar kādu tuvu cilvēku spēka gados, tāpat var smagi saslimt jebkura vecuma aktīvs cilvēks un kļūt par sevi parūpēties nespējīgs, tieši tāpat var notikt ar senioru - nav obligāti jāsaslimst ar smagu kaiti vai jānonāk negadījumā. Pietiek ar parastu saaukstēšanos, lai seniors “iegulētos” un apkārtējiem tāpat kā senioram sāktos jauna realitāte ar daudz nezināmajām, izaicinājumiem un problēmām. 

Jau uzzinot, ka kas tāds ir noticis vai šķiet, ka drīzumā tā notiks, svarīgi ir saprast, ka pie tā, kas notiek nav vainīgs pats aprūpējamais. Tāda ir apstākļū sakritība un aprūpējamam tieši tāpat kā jums, tā ir pilnīgi jauna, nezināma pasaule, pa kuru ceļojums būs jāveic kopā, vienam otru iepazīstinot ar galveno apkaimē. Nonākot šādā situācijā izvērtē vai spēsi to darīt gan psiholoģiski, gan fiziski, gan finansiāli, it īpaši, ja iepriekš nav bijusi pieredze kādu aprūpēt.

Mentālā slodze

 Kļūstot par kāda aprūpētāju, nākas uzņemties lielu psiholoģisko slodzi, jāspēj tikt galā ar savām emocijām, nezaudējot cilvēcīgumu un spēju pasmaidīt, saglabāt vēsu galvu krīzes situācijā, veidot siltas attiecības ar aprūpējamo. Vienlaikus jākļūst par atbalstu aprūpējamam, uzklausīt, skaidrot, mācīt, dot padomus, pārliecināt un iedrošināt. 

Ja arī tas šķiet daudz, papildus šiem aspektiem ir jāsaprot, ka no apkārtējiem būs dažāda attieksme - kāds centīsies palīdzēt, kāds nopels, kāds mācīs un norādīs, ka nekas, kas tiek darīts nav pareizi un atradīsies arī interesenti, kam tikai interesē jaunumi un nav ne mazākā vēlme iesaistīties. 

Ir grūti noraudzīties, kā tuvākais un mīļākais cilvēks noveco, taču, ja novecošanu pavada arī mokas un ciešanas, tas ir vēl grūtāk abiem gan senioram, gan aprūpētājam. Var pārņemt sajūta, ka viss, ko dari ir cīņa pret vējdzirnavām, vai vaino sevi, ka nepietiekami labi pārsēji brūci vai aizmirsi iedot zāles, varbūt vajadzēja vairāk parunāties u.c. Kopumā situācija, jo īpaši sākumā, šķiet drūma un sajūta, ka nav gaisma tuneļa galā, padara to par smagu emocionālo stāvokli.

Palīdzību un padomus var meklēt savas pašvaldības sociālajā dienestā. Katra pašvaldība dažādos veidos nodrošina psihologa konsultācijas - uzticības tālruņi, tiešais kontakts ar psihologiem, grupas, pieredzes apmaiņa. Kā arī pie nevalstiskajām organizācijām un citiem dibinājumiem, kas savu darbību mērķē uz aprūpi, sociālo palīdzību un atbalstu. 

Pie psiholoģiskajiem aspektiem ir jāņem vērā arī tas, ka nav viena pamācība, kas nosaka darbību secību, papīru nosaukumus, kas jāaizpilda vai iestāžu adreses, kur jāvēršas. 

Fiziskā slodze

 Aprūpe un tās sarežģītība ir lielā mērā atkarīga no iepriekšējā un tagadējā veselības stāvokļa, iemesla kāpēc bija jāuzsāk aprūpe un apstākļiem vietā, kur tiek veikta aprūpe. Jo sarežģītāka aprūpe, jo vairāk fizisko spēku tas paņem. Ja seniors dzīvo lauku mājā, kurā ir akas ūdens un nav ūdensvada uz māju, tad ir jāorganizē dzeramā ūdens sanešana, ja ir malkas apkure - jāorganizē malkas sanešana, ja seniors ir guļošs vai mazkustīgs, jārēķinās, ka būs fiziski jāpalīdz velties, sēsties, ģērbties, celties, gulties u.c. darbības, kā arī jārēķinās, ka būs grūtāk mainīt gultas veļu, to būs jādara pat biežāk nekā ikdienā, būs jāpienes-jāaiznes priekšmeti, maltītes, zāles u.c., lai arī darbības nešķiet fiziski smagas, tomēr kopsummā aprūpētāja ikdiena kļūs aizņemtāka, veicamie darbi kļūs vairāk un laiku pa laikam jārēķinās ar fiziski grūtākiem uzdevumiem, kas būs jāpaveic.

 Fizisko izaicinājumu gadījumā ir ieteicams vērsties pie ergoterapeita, fizioterapeita, rehabitologa, lai konsultētos un kopā izstrādātu kustību un rīcību kopumu, kas atvieglotu dažādu darbību veikšanu, kā arī palīdzētu saglabāt aprūpētāja veselību. Jo īpaši, izstrādāt vingrojumu kopumu, kas uzturētu un uzlabotu arī aprūpējamā spējas, mazinātu sāpes vai kustību ierobežojumus, parādītu, ka ikdienas darbības var aizstāt ar citām vai paveikt savādāk un sasniegt to pašu rezultātu. 

Finanšu slodze

Finansiālie izaicinājumi ir sagaidāmi jo īpaši tikko uzsākot aprūpi mājās -slimnīcas rēķins, zāles, pamperi, higiēnas piederumi, ārstu konsultācijas, izmeklējumi, transportēšana, vides uzlabošana un pielāgošana jaunajiem apstākļiem u.c. Finanšu slogs ir smags pirmajos mēnešos, jo vēl nav nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti, lai saņemtu invaliditātes pabalstu un citus atvieglojumus, ja personas veselības stāvoklis norāda uz invaliditāti, kā arī īsā laika posmā ir radušies lieli tēriņi un šķiet neiespējami tā turpināt. 

Pēc pāris mēnešiem situācija sāk normalizēties - vairs netiek pirktas preces, kas izrādījās nederīgas(nepareiza izmēra pamperi, ne tās mitrās salvetes, ne tie paladziņi, ne tās zāles u.c.) un arī ir ieviesusies skaidrība par nepieciešamo daudzumu dienai, nedēļai, mēnesim. Līdz ar to ir vieglāk plānot izdevumus, savlaicīgi iegādāties nepieciešamos medikamentus, inkontinences un higiēnas līdzekļus. Neradot stresu bankas kontā. 

Pēc laika ir nokārtoti arī nepieciešamie dokumenti un aprūpējamais, iespējams, uzsāk saņemt mājas aprūpes, medicīnas aprūpes pakalpojumus vai papildus pabalstus. 

Nav viena recepte, kas palīdzēs aprūpētājam tikt galā ar situācijām, kas var rasties laika gaitā, taču pieņemot lēmumu aprūpēt senioru mājās un pareizi organizējot apkārtējo vidi, kā arī ikdienu, aprūpe ir iespējama, savienojama ar darbu un atpūtu. 

Personai, kas uzņemas šo lomu, ir jāpavada garas stundas meklējot informāciju kur iet, ko darīt, kā tālāk visu organizēt. Lasi un iepazīsties ar informāciju arī citos sirdsmiera rakstos, jo tikai izglītojot sevi, varēsi ar mieru rīkoties tālāk.